Skip to main content

Urzulas fon der Leienas vadītā Komisija: pirmie divi darba gadi

Cīņa pret Covid-19 pandēmiju un ceļš uz Eiropas atveseļošanu

2021. gadā Eiropas Savienība divkāršoja savus centienus pārvarēt Covid-19 pandēmiju. Tā organizēja vakcīnu iepirkšanu, palīdzēja izvērst to ražošanu, pastiprināja starptautisko sadarbību cīņā pret pandēmiju un izmantoja ES atveseļošanas plānu NextGenerationEU, lai izvestu Eiropu no ekonomikas krīzes.

4,2 miljardi vakcīnu devu
nodrošinātas, pateicoties ES vakcīnu stratēģijai
78,64 %
pieaugušo ES iedzīvotāju ir pilnībā vakcinēti
46 miljardi eiro –
Eiropas komandas ieguldījums ES globālās reakcijas īstenošanā

Informācija pēdējo reizi atjaunināta 2021. gada 15. decembrī. Avots: vakcīnu ražotāju un ECDC dati.

  • Izšķirošs elements Eiropas reakcijā uz Covid-19 pandēmiju bija ES digitālais Covid sertifikāts, kas atviegloja brīvu pārvietošanos ES.
  • Komisija un Padome līdz šim ir apstiprinājušas 22 valstu iesniegtos atveseļošanas un noturības plānus.
  • Eiropas Komisija ir izveidojusi Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), kuras uzdevums ir novērst un pamanīt ārkārtas situācijas veselības jomā, kā arī ātri reaģēt uz tām.

Lasiet vēl par Komisijas darbībām saistībā ar Covid-19

Eiropas zaļā kursa īstenošana

Klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām problēmām, ar ko pašlaik saskaramies, tāpēc Komisija ir pastiprinājusi darbu pie Eiropas zaļā kursa īstenošanas. Tā ir nākusi klajā ar tiesību aktiem, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju labklājību un veselību un nodrošināt ekonomisko labklājību ar ilgtspējīgām metodēm. Eiropas zaļais kurss arī palīdzēs mums pārvarēt Covid-19 pandēmiju.

600 miljardi eiro –
summa, ko plānots ieguldīt īpašos investīciju fondos, izmantojot NextGenerationEU atveseļošanas plānu
0 emisiju –
mērķrādītājs, kas līdz 2035. gadam jāsasniedz attiecībā uz jauniem automobiļiem
40 % –
jaunais atjaunīgās enerģijas mērķrādītājs 2030. gadam

Avots: Eiropas zaļā kursa mērķrādītāji.

  • ES apņemšanās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti juridiski saistošā veidā ir formulēta Eiropas Klimata aktā.
  • Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu paketi, ar ko ES klimata, enerģētikas, zemes un mežu izmantošanas, transporta un nodokļu politiku pielāgo tā, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
  • Sanāksmē COP26 ES nostiprināja savu pasaules līdera lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. Komisija atbalstīja vairāk nekā 190 valstu panākto vienošanos, kas dod cerības ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Lasiet vēl par Komisijas darbībām saistībā ar zaļo kursu

Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

Eiropas digitālā infrastruktūra pandēmijas laikā sniedza būtiskas priekšrocības. Taču šī krīze arī lika saprast, ka ir jākāpina digitālās pārveides temps.

20 % –
šāda daļa no katra atveseļošanas un noturības plāna līdzekļiem jāatvēl digitālajai jomai
1 miljards eiro –
tik daudz no programmām “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa” ik gadu jāinvestē mākslīgajā intelektā
vismaz 80 % –
tik daudz pieaugušo līdz 2030. gadam vajadzētu būt digitālajām pamatprasmēm

Avots: “Digitālajā kompasā” noteiktie 2030. gada mērķrādītāji.

  • Komisija ir ierosinājusi vērienīgu digitālās telpas reformu, izstrādājot Digitālo pakalpojumu tiesību aktu un Digitālo tirgu tiesību aktu. Šie noteikumi garantē iedzīvotāju tiesības un drošību, vienlaikus veicinot inovāciju.
  • Komisija ir nākusi klajā ar jaunu redzējumu par Eiropas digitālo pārveidi, kas jāpabeidz līdz 2030. gadam, un tā ir ierosinājusi pārvaldības satvaru šo mērķu sasniegšanai.
  • Lai veicinātu Eiropas atveseļošanos, Komisija ir atjauninājusi ES industriālo stratēģiju, nosakot jaunus pasākumus, kas stiprinās vienoto tirgu un samazinās atkarību no piegādēm. Lielākie ieguvēji no jaunajiem noteikumiem būs mazie uzņēmumi un jaunuzņēmumi.

Lasiet vēl par Komisijas darbībām saistībā ar Eiropas digitālo pārveidi

Ekonomika, kas darbojas cilvēku labā

Kopš pandēmijas sākuma ir veikti vairāk nekā 2000 pasākumu, un ES ir darījusi visu, kas bijis tās spēkos, lai mazinātu globālās veselības krīzes ietekmi uz tautsaimniecību. Pirmo reizi tika iedarbināta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula, kura turpināja darboties visu 2021. gadu, lai dalībvalstis varētu īstenot vērienīgus ekonomikas atbalsta pasākumus. 2021. gadā dalībvalstis arī izstrādāja savus atveseļošanas un noturības plānus instrumenta NextGenerationEU ietvaros.

Par 15 miljoniem mazāk –
šāds mērķis ir nosprausts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautu personu skaita samazināšanai
78 % –
nodarbinātības mērķrādītājs iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem
60 % –
pieaugušo daļa, kam katru gadu būtu jāpiedalās apmācībā

Avots: Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktie 2030. gada mērķrādītāji.

  • Komisija ir sākusi īstenot lielāko pasākumu kopumu, kāds jebkad finansēts no ES budžeta — tā vērtība faktiskajās cenās sasniedz 2,018 triljonus eiro: daudzgadu pamatbudžets, ES septiņu gadu budžets un NextGenerationEU ekonomikas atveseļošanas plāns.
  • Emitējot obligācijas, ar NextGenerationEU palīdzību varētu piesaistīt līdz pat 800 miljardiem eiro faktiskajās cenās. Komisija emitēs zaļās obligācijas 250 miljardu eiro vērtībā (30 % no NextGenerationEU līdzekļiem), tādējādi kļūstot par lielāko zaļo obligāciju emitentu pasaulē.
  • ES vadītāji, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji Portu sociālajā samitā apņēmās turpināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, atbalstot Komisijas priekšlikumu izveidot jaunu izmērāmu sociālo mērķu kopumu, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam.

Lasiet vēl par Komisijas darbībām ekonomikas jomā

Spēcīgāka Eiropa pasaulē pēc Covid-19 pandēmijas

1,4 miljardi –
vakcīnu devas, kas eksportētas uz citām pasaules valstīm
350 miljoni –
vakcīnu devas, kas ziedotas citām valstīm
Līdz 300 miljardi eiro –
investīcijas, kas plānotas līdz 2027. gadam, izmantojot “Global Gateway”

Informācija pēdējo reizi atjaunināta 2021. gada 15. decembrī.

Komisija ir mērķtiecīgi savedusi kopā dažādus starptautiskos rīcībspēkus, veidojot jaunas koalīcijas un iniciatīvas, lai cīnītos pret Covid-19 un aizsāktu ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu visā pasaulē.

  • Globālajā veselības samitā G20 valstu līderi, kas pārstāv pasaules lielākās ekonomikas, un Eiropas Savienība apņēmās veikt virkni pasākumu, lai visā pasaulē paātrinātu atgūšanos no Covid-19 krīzes un labāk sagatavotos turpmākām pandēmijām.
  • Komisija ir nākusi klajā ar jaunu stratēģiju “Global Gateway”, kuras mērķis ir veicināt globālo infrastruktūru un veidot noturīgākas saiknes visā pasaulē.
  • 2020. gada decembrī tika pabeigts ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības un sadarbības nolīgums, kas iezīmēja jaunu posmu šajā starptautiskajā partnerībā.

Lasiet vēl par Komisijas darbībām globālās sadarbības jomā

Vienlīdzības un tiesiskuma nodrošināšana un mūsu iedzīvotāju aizsardzība

87 miljoni –
tik daudz eiropiešu gūs labumu no Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas
14,1 % –
tāda šobrīd ir vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība, un ES vēlas to izskaust

Avoti: EK stratēģija par personu ar invaliditāti tiesībām un EK priekšlikums par vienādu samaksu par vienādu darbu.

Lasiet vēl par Komisijas darbībām līdztiesības un tiesiskuma nodrošināšanā

Jauns impulss Eiropas demokrātijai

320 999 –
dalībnieku skaits, kas piedalījās Konferencē par Eiropas nākotni
4493 –
pasākumu skaits, kas organizēti saistībā ar Konferenci par Eiropas nākotni

Informācija pēdējo reizi atjaunināta 2021. gada 15. decembrī.

  • Konference par Eiropas nākotni sākās 2021. gadā un tika rīkota, atsaucoties uz iedzīvotāju aicinājumiem nodrošināt viņiem lielāku teikšanu par to, ko dara ES un kā tā darbojas viņu labā.
  • Komisija ierosināja nostiprināt Prakses kodeksu dezinformācijas jomā, kas ir pirmais šāda veida rīks pasaulē. Priekšlikumos tika sniegti papildu norādījumi tiešsaistes un sociālo mediju platformu operatoriem ar mērķi padarīt kodeksu par iedarbīgāku līdzekli dezinformācijas apkarošanai un vairot uzticēšanos tiešsaistē sniegtai informācijai.
  • Lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz apmaksāta satura sponsoriem un ieviestu stingrus noteikumus par politiskās reklāmas mērķorientēšanu, Komisija ierosināja tiesību aktu par politisko reklāmu.

Lasiet vēl par Komisijas darbībām Eiropas demokrātijas aizsardzībai

Svarīgākie notikumi

  1. 2021. gada 25. novembris

    Komisija ierosina stiprināt drošas ceļošanas koordināciju ES un atjaunināt noteikumus par ieceļošanu no valstīm ārpus ES.

  2. 2021. gada 23. novembris

    ES ierosina iekļaut melnajā sarakstā transporta uzņēmumus, kas iesaistīti cilvēku kontrabandas vai tirdzniecības veicināšanā.

  3. 2021. gada 19. novembris

    Komisija ierosina jaunu kopīgu interešu projektu sarakstu integrētāka un elastīgāka enerģijas tirgus izveidei.

  4. 2021. gada 18. novembris
    • Eiropas Savienība partnerībā ar Dienvidaustrumāziju sāk Eiropas komandas zaļo iniciatīvu.
    • Komisija pieņem paziņojumu par konkurences politikas gatavību jauniem izaicinājumiem, kurā iezīmēta konkurences politikas svarīgā loma Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanā, zaļajā un digitālajā pārkārtošanā un vienotā tirgus noturīguma sekmēšanā.
  5. 2021. gada 17. novembris

    Eiropas zaļais kurss: Komisija pieņem jaunus priekšlikumus mežu izciršanas apturēšanai, novatoriskai un ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai un augsnes veselīguma uzlabošanai cilvēku, dabas un klimata labā.

  6. 2021. gada 16. novembris

    ES iegulda vairāk nekā 1 miljardu eiro inovatīvos projektos ekonomikas dekarbonizācijai.

  7. 2021. gada 13. novembris

    COP26: ES palīdz nodrošināt rezultātus, lai saglabātu Parīzes nolīguma mērķus.

  8. 2021. gada 10. novembris

    Komisija apstiprina līgumu ar “Valneva” par jaunas potenciālas vakcīnas iegādi.

  9. 2021. gada 9. novembris

    COP26: Komisija apņemas piešķirt 100 miljonus eiro Pielāgošanās fondam.

  10. 2021. gada 2. novembris
    • Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, ASV un ES uzsāk Taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas partnerību ar Dienvidāfriku.
    • Komisija, tīkla “Breakthrough Energy” programma “Catalyst” un Eiropas Investīciju banka turpina partnerību klimata tehnoloģiju jomā.
    • COP26: Eiropas Komisija paziņo par solījumu piešķirt 1 miljardu eiro pasaules mežu aizsardzībai.
  11. 2021. gada 31. oktobris

    ES un ASV vienojas sākt sarunas par globālu režīmu tērauda un alumīnija tirdzniecības jomā un apturēt strīdus par tērauda un alumīnija tirdzniecību.

  12. 2021. gada 27. oktobris

    2021. gada banku nozares tiesību aktu kopums: jauni ES noteikumi, kas stiprinās banku noturību un ļaus labāk sagatavoties nākotnei.

  13. 2021. gada 22. oktobris
    • ES civilās aizsardzības mehānisms atzīmē darbības 20. gadadienu.
    • Eiropas veselības savienība: Komisija izveido10 daudzsološāko terapijas līdzekļu portfeli Covid-19 ārstēšanai.
  14. 2021. gada 18. oktobris

    ES digitālais Covid sertifikāts: pirmais ziņojums liecina, ka ES sertifikāts ir kļuvis par globālu standartu — sistēmai pievienojušās vairāk nekā 40 valstis, un līdz šim uzģenerēts 591 miljons sertifikātu.

  15. 2021. gada 14. oktobris

    Komisija nāk klajā ar iniciatīvu 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu.

  16. 2021. gada 13. oktobris
    • Enerģijas cenas: Komisija iepazīstina ar pasākumu kopumu ārkārtas situācijas un tās seku risināšanai.
    • Komisija ierosina pieeju spēcīgākai ES iesaistei virzībā uz mierīgu, ilgtspējīgu un labklājīgu Arktikas reģionu.
    • Komisija ierosina īpaši pielāgotu risinājumu sarežģījumiem, ar kuriem Brexit dēļ saskaras Ziemeļīrijas iedzīvotāji. Tas paredz vēl vairāk atvieglot preču pārvietošanu no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju.
  17. 2021. gada 12. oktobris
    • NextGenerationEU: Eiropas Komisija veiksmīgi emitē pirmo zaļo obligāciju, lai finansētu ilgtspējīgu atveseļošanu.
    • Afganistāna: Komisija paziņo par atbalsta paketi 1 miljarda eiro apmērā.
  18. 2021. gada 5. oktobris

    Komisija nāk klajā ar pirmo ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam.

  19. 2021. gada 29. septembris
    • Komisija sāk piecas jaunas ES misijas, kuru mērķis ir risināt lielas problēmas veselības, klimata un vides jomā un sasniegt vērienīgus un iedvesmojošus mērķus šajās jomās.
    • Tiek rīkota ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes atklāšanas sanāksme.
  20. 2021. gada 23. septembris

    Lai mazinātu patērētāju neapmierinātību un e-atkritumus, Komisija ierosina ieviest vienotu lādētāju elektroniskajām ierīcēm.

  21. 2021. gada 22. septembris

    ASV un Eiropas Komisija izveido kopīgu Covid-19 vakcīnu ražošanas un piegādes ķēdes darba grupu.

  22. 2021. gada 16. septembris
    • Komisija izveido Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA), kuras uzdevums ir novērst un pamanīt ārkārtas situācijas veselības jomā, kā arī ātri reaģēt uz tām.
    • Komisija nāk klajā ar savu pirmo ieteikumu par žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības stiprināšanu.
    • Tiek pieņemta ES stratēģija sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā.
  23. 2021. gada 15. septembris
    • Komisija ierosina “Digitālās desmitgades ceļu”, pa kuru līdz 2030. gadam nonākt līdz ES digitālajai pārveidei.
    • Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā runā par stāvokli Savienībā paziņo par Eiropas komandas nolūku valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem piešķirt papildu 200 miljonus vakcīnu devu, kas tiks finansētas no ES budžeta.
  24. 2021. gada 4. augusts

    Komisija apstiprina jaunu līgumu ar uzņēmumu “Novavax” par potenciālu vakcīnu pret Covid-19.

  25. 2021. gada 20. jūlijs
    • Cīņa pret finanšu noziedzību: Komisija pārstrādā noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.
    • 2021. gada ES ziņojums par tiesiskumu: dalībvalstīs ir vērojamas pozitīvas norises, taču ir iemesls arī nopietnām bažām.
  26. 2021. gada 16. jūlijs

    Jaunās ES meža stratēģijas mērķis ir nodrošināt veselīgus un noturīgus mežus, kas būtiski veicina biodaudzveidības un klimata mērķu sasniegšanu.

  27. 2021. gada 14. jūlijs

    Komisija pieņem priekšlikumu paketi, ar ko ES klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku pielāgo tā, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

  28. 2021. gada 6. jūlijs

    Komisija pieņem priekšlikumu par Eiropas zaļo obligāciju standartu, izveidojot kvalitatīvu brīvprātīgu standartu obligācijām, ar kurām finansē ilgtspējīgas investīcijas.

  29. 2021. gada 1. jūlijs

    Eiropas Savienībā sāk darboties ES digitālais Covid sertifikāts.

  30. 2021. gada 30. jūnijs

    Eiropas Komisija nāk klajā ar ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem. Tajā apskatīta šo reģionu problemātika un rūpesti un atzīmētas dažas daudzsološākās iespējas.

  31. 2021. gada 15. jūnijs
    • Samitā Briselē ES un ASV vadītāji apņemas pielikt punktu Covid-19 pandēmijai un virzīt globālo atveseļošanos. Tiek izveidota arī Transatlantiskā tirdzniecības un tehnoloģiju padome.
    • Komisija finanšu tirgos piesaista 20 miljardus eiro, savā pirmajā NextGenerationEU darījumā emitējot 10 gadu obligācijas.
  32. 2021. gada 3. jūnijs

    Komisija ierosina satvaru uzticamai un drošai Eiropas digitālajai identitātei, kas būs pieejama visiem ES pilsoņiem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

  33. 2021. gada 2. jūnijs

    Komisija nāk klajā ar jaunu stratēģiju, lai padarītu spēcīgāku un noturīgāku Šengenas zonu, kas ir pasaulē lielākā brīvās ceļošanas zona.

  34. 2021. gada 1. jūnijs
    • Darbu sāk Eiropas Prokuratūra, kas paver jaunu nodaļu cīņā pret pārrobežu noziedzību.
    • ES digitālais Covid sertifikāts: mēnesi pirms noliktā termiņa darbību sāk ES vārteja, kurai pieslēgušās septiņas valstis.
  35. 2021. gada 31. maijs
    • Lēmumu par pašu resursiem ratificē visas dalībvalstis, un Komisija var sākt aizņēmumus atveseļošanas finansēšanai NextGenerationEU ietvaros.
    • Aprites ekonomika: Komisija sniedz norādījumus par vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu noteikumu saskaņotu piemērošanu un progresu zvejas rīku monitoringa jomā.
    • Komisija ierosina līdz vasarai atjaunināt koordinētus ceļošanas pasākumus.
  36. 2021. gada 28. maijs

    Komisija nāk klajā ar norādījumiem, kā nostiprināt Prakses kodeksu dezinformācijas jomā, kas ir pirmais šāda veida rīks pasaulē.

  37. 2021. gada 26. maijs

    Komisija nāk klajā ar norādījumiem, kā nostiprināt Prakses kodeksu dezinformācijas jomā, kas ir pirmais šāda veida rīks pasaulē.

  38. 2021. gada 21. maijs
    • Globālajā veselības samitā sapulcinātie G20 valstu līderi apņemas veikt virkni pasākumu, lai visur paātrinātu izkļūšanu no Covid-19 krīzes un labāk sagatavotos turpmākām pandēmijām.
    • Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņo par 1 miljarda eiro vērtu Eiropas komandas iniciatīvu attiecībā uz vakcīnu, zāļu un veselības tehnoloģiju ražošanu un to pieejamību Āfrikā.
  39. 2021. gada 20. maijs
    • ES dalībvalstis vienojas no jauna atvērt robežas vakcinētiem ceļotājiem no ārpussavienības valstīm.
    • Komisija paraksta trešo līgumu ar farmācijas uzņēmumiem “BioNTech” un “Pfizer”, lai visu dalībvalstu vārdā rezervētu papildu 1,8 miljardus vakcīnas devu posmam no 2021. gada beigām līdz 2023. gada beigām.
  40. 2021. gada 18. maijs

    Lai veicinātu stabilu, efektīvu un taisnīgu uzņēmējdarbības nodokļu sistēmu ES, tiek pieņemts paziņojums par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā.

  41. 2021. gada 17. maijs

    Eiropas zaļais kurss: Komisija ierosina ilgtspējīgu zilo ekonomiku ES nozarēs, kas saistītas ar okeāniem, jūrām un piekrasti.

  42. 2021. gada 15. maijs

    Samitā par Āfrikas ekonomiku finansēšanu Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņo par Eiropas komandas iniciatīvu, kas paredzēta tam, lai atbalstītu Āfrikas atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas.

  43. 2021. gada 12. maijs

    Lai virzītu ES uz 2050. gada mērķi “veselīga planēta veselīgiem cilvēkiem”, Komisija pieņem ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu.

  44. 2021. gada 9. maijs

    2021. gada Eiropas dienā notiek konferences par Eiropas nākotni atklāšanas pasākums Strasbūrā.

  45. 2021. gada 8. maijs

    ES un Indijas līderu sanāksmē ES un Indija noslēdz visaptverošu savienojamības partnerību, lai atbalstītu noturīgu un ilgtspējīgu savienojamību gan Indijā, gan trešās valstīs un reģionos.

  46. 2021. gada 7. un 8. maijs

    ES iestādes, Eiropas sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Portu sociālajā samitā apņemas darīt visu iespējamo, lai izveidotu iekļaujošāku un sociālāku Eiropu.

  47. 2021. gada 5. maijs
    • Komisija ierosina jaunu instrumentu, ar kuru sekmīgi apkarot ārvalstu subsīdijas, kas rada izkropļojumus un kaitē vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem vienotajā tirgū.
    • Komisija atjaunina ES industriālo stratēģiju, tādējādi nodrošinot, ka tās industriālās ieceres pilnībā ņem vērā Covid-19 krīzes radītos jaunos apstākļus un palīdz pāriet uz ilgtspējīgāku, digitālāku, izturētspējīgāku un globāli konkurētspējīgāku ekonomiku.
  48. 2021. gada 21. aprīlis
    • Ilgtspējīgs finansējums un ES taksonomija: Komisija rīkojas, lai līdzekļus novirzītu ilgtspējīgām darbībām.
    • Komisija ierosina jaunus noteikumus un pasākumus, lai sekmētu izcilību un uzticēšanos mākslīgajam intelektam, — to mērķis ir panākt, lai ES kļūtu par globālu uzticama mākslīgā intelekta centru.
  49. 2021. gada 15. aprīlis

    Jaunais partnerības nolīgums starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm nosaka politiskās, ekonomiskās un nozaru sadarbības satvaru nākamajiem 20 gadiem.

  50. 2021. gada 14. aprīlis

    Lai sagrautu pārrobežu noziedzīgās organizācijas, Komisija nāk klajā ar ES stratēģiju organizētās noziedzības apkarošanai, kā arī jaunu stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai; mērķis ir palīdzēt novērst noziedzību, saukt cilvēku tirgotājus pie atbildības un dot rīcības iespējas cietušajiem.

  51. 2021. gada 25. marts

    Eiropas zaļais kurss: Komisija iepazīstina ar rīcības plānu bioloģiskās ražošanas atbalstam.

  52. 2021. gada 24. marts

    ES piesaka jaunu, visaptverošu politikas satvaru, kura mērķis ir nodrošināt visu bērnu tiesību aizsardzību, un ierosina izveidot Eiropas Garantiju bērniem.

  53. 2021. gada 18. marts

    Pēc sekmīgas izmēģinājuma fāzes tiek izveidota Eiropas Inovācijas padome, kas palīdzēs zinātniskās idejas pārvērst revolucionārās inovācijās.

  54. 2021. gada 17. marts

    Komisija ierosina izveidot digitālu sertifikātu, kas Covid-19 pandēmijas laikā atvieglotu drošu un brīvu pārvietošanos ES.

  55. 2021. gada 11. marts

    Izmantošanai ES ir apstiprināta ceturtā drošā un efektīvā Covid-19 vakcīna.

  56. 2021. gada 10. marts

    Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, pārstāvot Padomes prezidentvalsti, un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paraksta kopīgo deklarāciju par konferenci par Eiropas nākotni.

  57. 2021. gada 9. marts

    Eiropas digitālā desmitgade: Komisija nosaka kursu, kas ļaus līdz 2030. gadam izveidot digitāli nodrošinātu Eiropu.

  58. 2021. gada 4. marts
    • Eiropas Sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir formulēts mērķis izveidot spēcīgu sociālo Eiropu.
    • Darba samaksas pārredzamība: Komisija nāk klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši ES par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu.
  59. 2021. gada 3. marts

    Savienība, kurā valda līdztiesība: Komisija iepazīstina ar Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.-2030. gadam, kuras mērķis ir nodrošināt šo cilvēku pilnīgu līdzdalību sabiedrībā.

  60. 2021. gada 19. februāris

    G7 samitā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņo, ka ES divkāršo ES ieguldījumu COVAX – pasaules mēroga vispārējas vakcīnu pieejamības mehānismā – no 500 miljoniem eiro līdz 1 miljardam eiro.

  61. 2021. gada 18. februāris

    Komisija nosaka kursu atvērtai, ilgtspējīgai un pārliecinošai ES tirdzniecības politikai turpmākajiem gadiem.

  62. 2021. gada 17. februāris
    • Tiek publiskota jauna stratēģija, kas stiprinās ES ieguldījumu uz noteikumiem balstītā multilaterālismā.
    • Lai sagatavotu Eiropu jaunu vīrusa variantu radītajam apdraudējumam, Komisija ierosina jaunu bioaizardzības sagatavotības plānu — HERA inkubatoru — un aicina izveidot darba grupu Covid-19 vakcīnu rūpnieciskās ražošanas veicināšanai.
  63. 2021. gada 10. februāris

    Eiropas Parlaments apstiprina politisko vienošanos, kas panākta par Atveseļošanas un noturības mehānismu, centrālo NextGenerationEU instrumentu.

  64. 2021. gada 9. februāris

    ES ierosina jaunu programmu Vidusjūras reģionam, lai stiprinātu stratēģisko partnerību ar dienvidu kaimiņreģionu.

  65. 2021. gada 29. janvāris
    • Komisija apstiprina trešo drošo un iedarbīgo vakcīnu pret Covid-19.
    • Komisija ievieš Covid-19 vakcīnu eksporta pārredzamības un atļauju piešķiršanas mehānismu.
  66. 2021. gada 18. janvāris

    Komisija sāk izstrādāt iniciatīvu Jauns Eiropas “Bauhaus”, kuras mērķis ir apvienot izstrādi, ilgtspēju un investīcijas, lai palīdzētu īstenot Eiropas zaļo kursu.

  67. 2021. gada 6. janvāris

    Atļauju saņem otrā drošā un efektīvā vakcīna pret Covid-19.

  68. 2020. gada 27. decembris

    Pirmie eiropieši saņem Covid-19 vakcīnas.

  69. 2020. gada 24. decembris

    Komisija panāk vienošanos ar Apvienoto Karalisti par turpmākajām attiecībām ar ES.

  70. 2020. gada 21. decembris

    Komisija atļauj pirmo drošo un iedarbīgo vakcīnu pret Covid-19.

  71. 2020. gada 17. decembris

    Padome pieņem ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam, kura apmērs ir 1,211 triljoni eiro (2020. gada cenās).

  72. 2020. gada 15. decembris

    Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts: ierosināta vērienīga digitālās telpas reforma, kā arī visaptverošs jaunu noteikumu kopums attiecībā uz visiem digitālajiem pakalpojumiem.

  73. 2020. gada 10. decembris

    Eiropas zaļais kurss: tiek iesniegts priekšlikums regulai par ilgtspējīgiem akumulatoriem aprites un klimatneitrālā ekonomikā.

  74. 2020. gada 3. decembris

    Komisija nāk klajā ar Eiropas demokrātijas rīcības plānu, kura mērķis ir pavērt iespējas iedzīvotājiem un veidot noturīgākas demokrātijas visā ES.

  75. 2020. gada 2. decembris

    ES un ASV attiecības: ES ierosina jaunu, tālejošu transatlantisko programmu globālai sadarbībai.