EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020DC0440

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Pielāgotā Komisijas darba programma 2020. gadam

COM/2020/440 final

Briselē, 27.5.2020

COM(2020) 440 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Pielāgotā Komisijas darba programma 2020. gadam


1.Jauns un mainīgs konteksts

Šā gada 29. janvārī Eiropas Komisija pieņēma 2020. gada darba programmu. Tajā bija izklāstītas svarīgākās iniciatīvas pašreizējās Komisijas pirmajam pilnvaru gadam un iedzīvināti seši galvenie pamatmērķi, kas tika izvirzīti Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs, kā arī Eiropas Parlamenta un Eiropadomes stratēģiskās programmas 2019.–2024. gadam galvenās prioritātes.

Komisijas darba programma tika pieņemta, pirms Eiropā iestājās Covid-19 krīze. Tā sākās ar izolētiem inficēšanās gadījumiem, pēc tam strauji pārvēršoties par sabiedrības veselības krīzi, bezprecedenta mēroga ekonomisku satricinājumu un globāla un traģiska mēroga pandēmiju. Dažu nedēļu laikā Eiropai nācās stāties pretī neatliekamai un unikālai problēmai, kas dažādā mērā skāra katru valsti, reģionu un cilvēku. Veselības aprūpes sistēmām nācās izturēt maksimālo noslodzi, bet frontes pirmajā līnijā esošie darbinieki tika aicināti strādāt kā varoņi. Lai apturētu vīrusa izplatīšanos, tika ieviesti bezprecedenta pasākumi, nosakot iedzīvotāju pārvietošanās un ekonomikas ierobežojumus. Ātras un visaptverošas darbības, kas tika veiktas ES līmenī, palīdzēja mazināt triecienu.

Visā šajā periodā Eiropas Komisija nelokāmi koncentrējās uz dzīvību glābšanu un iztikas līdzekļu aizsardzību. Tā darīja pieejamus visus atlikušos ES budžeta līdzekļus un izveidoja medicīniskā aprīkojuma krājumus. Budžeta un valsts atbalsta noteikumi tika padarīti elastīgāki nekā jebkad agrāk, un tika ierosināts izveidot SURE — jaunu ES instrumentu bezdarba risku mazināšanai un strādājošo atbalstam. Komisija pieņēma lēmumus par tādiem jautājumiem kā pirmās nepieciešamības preču beznodokļu imports un nāca klajā ar priekšlikumiem transporta, tirdzniecības, atbalsta partnervalstīm un daudzās citās jomās. Tā izdeva virkni vadlīniju par dažādiem jautājumiem — sākot no robežu pārvaldības līdz pasažieru tiesībām — un nāca klajā ar ceļvedi, lai nodrošinātu drošu un pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu.

Kopš krīzes sākuma līdz šai dienai Komisija ir pieņēmusi 291 lēmumu vai citu tiesību aktu. Gandrīz neviens no tiem nebija nedz plānots, nedz iekļauts Komisijas 2020. gada darba programmā. Tas atspoguļo situācijas steidzamību un dramatismu, kā arī ātrumu, kādā Komisijai bija jāpārorientējas no ilgtermiņa mērķu sasniegšanas uz tūlītēju krīzes pārvarēšanu.

Pateicoties kopīgiem pūliņiem, bet, pirmkārt un galvenokārt, iedzīvotāju apzinīgumam, ir izdevies nepieļaut strauju inficēšanās gadījumu pieaugumu, un vīrusa izplatība Eiropā ir palēninājusies un samazinājusies. Atveseļošanās būs atkarīga no tā, kā tiks pārvaldīta krīze un kā pielāgosimies sadzīvošanai ar vīrusu tuvākajā nākotnē. Tomēr atveseļošanās būs atkarīga arī no ātra, elastīga atbalsta un investīcijām nozarēs, kam tas nepieciešams visvairāk. Tieši to Komisija šodien piedāvā ar Eiropas Atveseļošanas plānu 1 , kas ietver jaunu Atveseļošanas instrumentu — iekļautu pārstrādātajā daudzgadu finanšu shēmā.

Šodienas dokumentu paketes ietvaros Komisija arī pielāgo savu 2020. gada darba programmu. Pielāgošana balstās uz diviem principiem. Pirmkārt, Komisija ir apņēmusies izpildīt saistības, ko bija uzņēmusies savā darba programmā. Otrkārt, ņemot vērā šīs krīzes raksturu un mērogu, kā arī to, ka galvenā uzmanība jāvelta krīzes pārvarēšanai, ir jāpārskata dažu ierosināto darbību grafiks. Attiecīgi ir atjaunināts 2020. gada darba programmas I pielikums.

Tajā pašā laikā atveseļošanai būs vajadzīgs spēcīgs politisks virziens, kā arī investīcijas. Sīkāk tas izklāstīts paziņojumā par Eiropas Atveseļošanas plānu. Tas tiks turpmāk atspoguļots jaunajos priekšlikumos, kuri minēti Komisijas nodomu vēstulē Eiropas Parlamentam un Padomei sakarā ar priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas septembra uzrunu par stāvokli Savienībā. Pēc tam tie tiks iekļauti pilnvērtīgā Komisijas darba programmā 2021. gadam, ko paredzēts pieņemt šā gada oktobrī.

2.Komisijas darba programmas izpilde: mainīts izpildes grafiks, tālejošāki mērķi

Prioritātes, kas izklāstītas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs un Komisijas 2020. gada darba programmā, ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, ņemot vērā to, ka pēc krīzes Eiropai ir vajadzīgs atspēriena punkts. Vajadzība paātrināt pārkārtošanos uz zaļo ekonomiku un digitalizāciju, būvēt taisnīgāku Eiropu, kurā ekonomika darbojas cilvēku labā, stiprināt mūsu vienoto tirgu un stratēģisko autonomiju, būt vienotiem par mūsu vērtībām, kopt demokrātiju un pilnvērtīgi pildīt mūsu ģeopolitiskās globālās saistības — tas viss ir kļuvis vēl aktuālāks. Tas veicinās Eiropas atveseļošanu un būs pamats noturīgākai, ilgtspējīgākai un taisnīgākai Eiropai.

Tāpēc Komisija ir apņēmības pilna īstenot visas galvenās iniciatīvas sešu pamatmērķu ietvaros. Attiecībā uz vairākām iniciatīvām izpilde ir nedaudz atlikta — tas vajadzīgs, lai mācītos no krīzes un integrētu no tās gūto pieredzi, lai dotu laiku pienācīgai apspriešanai vai nodrošinātu labāka regulējuma principu ievērošanu. Turklāt tas dod laiku priekšlikumus vispusīgi apspriest ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, bet līdztiesīgajiem likumdevējiem ātri tos pieņemt un valstu iestādēm pienācīgi tos īstenot, turklāt tas viss notiek laikā, kad mēs vēl turpinām pārvarēt sabiedrības veselības krīzi.

Iniciatīvas, kas ir būtiskas vai atbalsta tūlītēju atveseļošanu, tiks pieņemtas saskaņā ar Komisijas darba programmā sākotnēji plānoto grafiku. Tās ir, piemēram, Nozaru viedas integrācijas stratēģija, Renovācijas vilnis, Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija, Digitālo pakalpojumu tiesību akts, Garantijas jauniešiem stiprināšana vai Baltā grāmata par ārvalstu subsīdiju instrumentu.

Pēc iespējas ātrāk tiks pieņemtas vairākas steidzamas un svarīgas iniciatīvas, kuras pandēmijas dēļ aizkavējās, proti, Jaunais migrācijas pakts un Atjaunināta Prasmju programma Eiropai. Citas tiks atliktas līdz gada beigām vai nākamā gada sākumam, lai tās varētu kvalitatīvi sagatavot un apspriest.

Iniciatīvas statuss pielāgotajos pielikumos nemaina pienākumus, kas noteikti misijas vēstulēs, kuras katram kolēģijas loceklim nosūtīja priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Komisija turpinās cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un Padomi saistībā ar iniciatīvām, kas šogad jau uzsāktas. Komisija arī turpinās sadarboties ar reģioniem, pilsētām, sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem saistībā ar ierosinātajām vai gaidāmajām iniciatīvām.

3.Labāks regulējums un stratēģiskā plānošana

Krīze pierādījusi, cik liela nozīme ir politikas veidotāju spējai pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus, pamatojoties uz pārliecinošiem pierādījumiem un novērtējot visus pieejamos variantus un to paredzamo ietekmi. Tāpēc labāka regulējuma principiem arī turpmāk jābūt mūsu likumdošanas procesa pamatā. Komisija šogad nāks klajā ar paziņojumu par labāku regulējumu.

Krīze arī pastiprina nepieciešamību mazināt regulatīvo slogu laikā, kad Eiropa ir sagatavojusies ekonomikas atdzīvināšanai. Ar šādu ievirzi Komisija tuvākajās nedēļās izveidos platformu “Gatavi nākotnei”, lai ES tiesību aktu vienkāršošanā un modernizēšanā iesaistītu ieinteresētās personas un visus pārvaldes līmeņus.

Pirmajā ikgadējā stratēģiskajā nākotnes plānošanas ziņojumā tiks ņemta vērā sabiedrības veselības krīzes ietekme uz galvenajām tendencēm un politikas risinājumiem. Saskaņā ar Eiropas Atveseļošanas plānu ziņojumā īpaša uzmanība tiks veltīta tam, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāpalielina noturība pret pašreizējiem un turpmākiem sistēmiskiem satricinājumiem, tādiem kā Covid-19 krīze.

Mūsu priekšlikumu kvalitāte ir atkarīga arī no iedzīvotāju, uzņēmumu un ieinteresēto personu viedokļiem. Taču krīzes dēļ cilvēkiem ir kļuvis sarežģītāk savu viedokli paust. Tāpēc Komisija paplašinās sabiedriskās apspriešanas un atgriezeniskās saites iespējas iniciatīvām, kas jāīsteno 2020. gadā vai nākamā gada sākumā. Kad iespējams, apspriešanās periods tiks pagarināts vēl par sešām papildu nedēļām. Attiecībā uz iniciatīvām, kas pārceltas uz vēlāku laiku, šajā posmā sabiedriskās apspriešanas netiks sāktas, ja vien tam nav pienācīgi pamatota iemesla.

4.Secinājumi

Šī pielāgotā Komisijas darba programma 2020. gadam liecina, ka Eiropa ir apņēmības pilna pildīt savas saistības, kā arī kolektīvi mācīties no šīs krīzes un integrēt no tās gūto pieredzi.

Turklāt ar priekšlikumiem, kas iekļauti šodien publiskotajā Eiropas Atveseļošanas plānā, kā arī ar iniciatīvām, kas tiks ierosinātas šā gada turpmākajos mēnešos saskaņā ar nodomu vēstuli un Komisijas darba programmu 2021. gadam, Eiropa parāda, ka tā ir gatava iezīmēt ceļu uz labāku nākotni.

Komisija ir cieši apņēmusies savas darba programmas īstenošanas gaitā strādāt partnerībā gan ar Eiropas Parlamentu, gan Padomi. Šādā sadarbības modelī Komisija galveno uzmanību pievērsīs iedzīvotāju viedokļu apzināšanai un taustāmu rezultātu panākšanai, būvējot noturīgāku, ilgtspējīgāku un taisnīgāku Eiropu.

(1) Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei, COM(2020) 456.
Top

Briselē, 27.5.2020

COM(2020) 440 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

















Pielāgotā Komisijas darba programma 2020. gadam


I pielikums. Jaunas iniciatīvas 1

Nr.

Politikas mērķis

Iniciatīvas

Statuss / Izmaiņas 2

Eiropas zaļais kurss

1.

Eiropas zaļais kurss

Paziņojums par Eiropas zaļo kursu (neleģislatīva, 2019. g. 4. cet.);  
Eiropas klimata akts, kurā ietverts 2050. gada klimatneitralitātes mērķis (leģislatīva, LESD 192. panta 1. punkts, 2020. g. 1. cet.);  
Eiropas klimata pakts (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.)

pieņemts

pieņemts

2020. g. 4. cet.

2.

Ilgtspējīgas pārejas finansēšana

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);  
Taisnīgas pārkārtošanās fonds (leģislatīva, LESD 175. pants, 2020. g. 1. cet.);  
Atjaunināta ilgtspējīga finanšu stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.); 

Pārskatīta Direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

pieņemts

pieņemts

2020. g. 4. cet.

2021. g. 1. cet.

3.

Komisijas ieguldījums COP26 konferencei Glāzgovā

2030. gada klimata mērķu plāns (neleģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2020. g. 3. cet.);  
Jauna ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.);

Jauna ES meža stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

2020. g. 3. cet.

2021. g. 1. cet.

2021. g. 1. cet.

4.

Pārtikas sistēmu ilgtspēja

Stratēģija “No lauka līdz galdam” (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

pieņemta

5.

Enerģijas dekarbonizācija

Nozaru viedas integrācijas stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.);

Renovācijas vilnis (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.);

Atkrastes atjaunojamie energoresursi (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

2020. g. 2. cet.

2020. g. 3. cet.

2020. g. 4. cet.

6.

Ilgtspējīga ražošana un patēriņš

Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Patērētāju ietekmes palielināšana pārejai uz zaļo ekonomiku (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

pieņemts

2021. g. 2. cet.

7.

Vides aizsardzība

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.); 

8. vides rīcības programma (leģislatīva, LESD 192. panta 3. punkts, 2020. g. 2. cet.); 
Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.)

pieņemta

2020. g. 4. cet.

2020. g. 3. cet.

8.

Ilgtspējīga un vieda mobilitāte

Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.);

ReFuelEU Aviation – ilgtspējīga aviācijas degviela (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 100. panta 2. punkts, un/vai LESD 192. panta 1. punkts, 2020. g. 4. cet.);

ReFuelEU Maritime – zaļā Eiropas jūras telpa (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 100. panta 2. punkts, un/vai LESD 192. panta 1. punkts, 2020. g. 4. cet.)

2020. g. 4. cet.

2020. g. 4. cet.

2020. g. 4. cet.

Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

9..

Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

Stratēģija Eiropai – gatavība digitālajam laikmetam (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.); kopā ar ex ante konkurences instrumentu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 103. un 114. pants, 2020. g. 4. cet.);

Digitālās izglītības rīcības plāns (atjaunināts) (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)

pieņemta, 2020. g. 4. cet.

2020. g. 3. cet.

10.

Eiropas pieeja mākslīgajam intelektam

Baltā grāmata par mākslīgo intelektu (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Eiropas datu stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Turpmākie pasākumi saistībā ar Balto grāmatu par mākslīgo intelektu, tostarp par drošību, atbildību, pamattiesībām un datiem (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

pieņemta

pieņemta

2021. g. 1. cet.

11.

Digitālie pakalpojumi

Digitālo pakalpojumu tiesību akts (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

2020. g. 4. cet.

12.

Kiberdrošības palielināšana

Pārskatīta Tīklu un informācijas drošības direktīva (TID direktīva) (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

2020. g. 4. cet.

13.

Digitālā vide patērētājiem

Vienādi lādētāji mobilajiem tālruņiem un līdzīgām ierīcēm (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 3. cet.);

Pārskatīta Viesabonēšanas regula (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

2021. g. 1. cet.

2021. g. 1. cet.

14..

Jauna Eiropas rūpniecības stratēģija

Rūpniecības stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Vienotā tirgus šķēršļu ziņojums (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.); 

Vienotā tirgus izpildes rīcības plāns (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

MVU stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Baltā grāmata par ārvalstu subsīdiju instrumentu (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)

pieņemta

pieņemts

pieņemts

pieņemta

2020. g. 2. cet.

15.

Aviācijas pakalpojumu pakete

Pārskatīts akts par lidostas maksām (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 100. panta 2. punkts, 2020. g. 4. cet.);

Pārskatīts akts par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 100. panta 2. punkts, 2020. g. 4. cet.)

2020. g. 4. cet.

2020. g. 4. cet.

16.

Eiropas Pētniecības telpas veidošana

Paziņojums par pētniecības un inovācijas nākotni un Eiropas Pētniecības telpu (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.); 

Paziņojums par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pētniecības un inovācijas uzdevumiem (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

2020. g. 3. cet.

2020. g. 4. cet.

17.

Digitālās finanses

Rīcības plāns finanšu tehnoloģiju jomā, tostarp stratēģija par integrētu ES maksājumu tirgu (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.); 
Priekšlikums par kriptovalūtu aktīviem (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 3. cet.);

Starpnozaru finanšu pakalpojumu akts par operatīvo noturību un kibernoturību (leģislatīvs, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2020. g. 3. cet.)

2020. g. 3. cet.

2020. g. 3. cet.

2020. g. 3. cet.

Ekonomika cilvēku labā

18.

Sociālā Eiropa

Spēcīga sociāla Eiropa taisnīgai pārejai (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);  
Taisnīga minimālā alga darba ņēmējiem ES (LESD 153. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 153. panta 2. punkts un 154. pants, 2020. g. 1./3. cet.); 
Garantijas jauniešiem stiprināšana (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.); 
Eiropas bezdarbnieku pārapdrošināšanas shēma (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2020. g. 4. cet.)

pieņemta

2020. g. 1. cet./4. cet.

2020. g. 2. cet.

pieņemts pagaidu instruments

19.

Ekonomikas pārvaldība

Pārskatīta ekonomiskās pārvaldības sistēma (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.)

pieņemta

20.

Kapitāla tirgu savienības padziļināšana

Rīcības plāns par kapitāla tirgu savienību (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.);

Pārskatīts ieguldījumu brokeru sabiedrību un tirgus operatoru tiesiskais regulējums (FITD II un FITR) (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 53. panta 1. punkts un 114. panta 1. punkts, 2020. g. 3. cet.);

Pārskatīta Etalonu regula (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. panta 1. punkts, 2020. g. 3. cet.)

2020. g. 4. cet.

2020. g. 3. cet.

2020. g. 3. cet.

21.

Banku savienības izveides pabeigšana

Rīcības plāns attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Pārskatīti Kapitāla prasību tiesību akti (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants (KPR) un LESD 53. pants (KPD), 2020. g. 2. cet.)

pieņemts

2020. g. 4. cet.

22.

Faktiska nodokļu uzlikšana

Nodokļi uzņēmumiem 21. gadsimtā (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.); 

Rīcības plāns cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu sistēmas vienkāršošanai (leģislatīva un neleģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 113. un 115. pants, 2020. g. 2. cet.), tai skaitā laba nodokļu pārvaldība ES un ārpus tās (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.) un Direktīvas par automātisko informācijas apmaiņu pārskatīšana (leģislatīva, LESD 113. un 115. pants, 2020. g. 3. cet.)

2020. g. 4. cet.

2020. g. 3. cet.

23.

Muitas savienības tiesību aktu kopums

Rīcības plāns par muitas savienību (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.);

Priekšlikums par muitas vienloga sistēmu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 33. un 114. pants, 2020. g. 3. cet.)

2020. g. 3. cet.

2020. g. 4. cet.

Spēcīgāka Eiropa pasaulē

24.

Starptautiskā sadarbība

Nolīguma parakstīšana un noslēgšana starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (leģislatīva, LESD 217. un 218. pants, 2020. g. 3. cet.)

2020. g. 3. cet.

25.

Finansiālā suverenitāte

Eiropas ekonomiskās un finanšu suverenitātes stiprināšana (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.)

2020. g. 4. cet.

26.

Āfrikas stratēģija

Ceļā uz visaptverošu stratēģiju attiecībā uz Āfriku (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.)

pieņemts

27.

Paplašināšanās

Pievienošanās procesa uzlabošana — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.);

Mūsu attiecību stiprināšana ar Rietumbalkāniem — Komisijas ieguldījums ES un Rietumbalkānu samitā (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)

pieņemts

pieņemts / 2020. g. 4. cet.

28.

Austrumu partnerība

Austrumu partnerība pēc 2020. gada (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.)

pieņemta

29.

Cilvēktiesības, demokrātija un dzimumu līdztiesība

Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020.–2024. gads) (leģislatīva un neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.); 
ES rīcības plāns par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm ārējās attiecībās 2021.–2025. gadam (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

pieņemts

2020. g. 4. cet.

30.

Tirdzniecības politika

Tirdzniecības politikas pārskatīšana, ieskaitot PTO reformas iniciatīvu (neleģislatīva, 2020. gada 4. cet.)

2020. g. 4. cet.

Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa

31.

Prasmju, izglītības un iekļautības veicināšana

Atjaunināta Prasmju programma Eiropai (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.); 
Eiropas izglītības telpas izveide (neleģislatīva, 2020. g. 3. cet.);

Rīcības plāns par integrāciju un iekļautību (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

2020. g. 3. cet.

2020. g. 3. cet.

2020. g. 4. cet.

32.

Jauns Migrācijas un patvēruma pakts

Jauns Migrācijas un patvēruma pakts un tam pievienotie tiesību aktu priekšlikumi (neleģislatīva un leģislatīva, LESD 78. un79. pants, 2020. g. 1. cet.)

2020. g. 2. cet.

33.

Eiropas drošības veicināšana

Jauna drošības savienības stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.);

Eiropola pilnvaru stiprināšana (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 88. pants, 2020. g. 4. cet.);  
Priekšlikums par papildu pasākumiem kritiskās infrastruktūras aizsardzībai (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2020. g. 4. cet.);

Jauna ES stratēģija cilvēku tirdzniecības izskaušanai (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.);

ES stratēģija efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.) 

2020. g. 3. cet.

2020. g. 4. cet.

2020. g. 4. cet.

2021. g. 1. cet.

2020. g. 3. cet.

34.

Veselības aizsardzība

Eiropas plāns cīņai pret vēzi (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.); 
Zāļu stratēģija Eiropai (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

2020. g. 4. cet.

2020. g. 4. cet.

Jauns impulss Eiropas demokrātijai

35.

Patērētāju tiesību aizsardzības programma

Jauna patērētāju tiesību aizsardzības programma (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

2020. g. 4. cet.

36.

Demogrāfisko pārmaiņu ietekmes novēršana

Ziņojums par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.); 
Zaļā grāmata par vecumdienām (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

2020. g. 2. cet.

2021. g.

37.

Līdztiesības un nediskriminācijas iniciatīvas

Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 1. cet.), kam seko saistoši darba samaksas pārredzamības pasākumi (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 157. pants, 2020. g. 4. cet.); 
LGBTI līdztiesības stratēģija (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.); 
ES programma attiecībā uz romu līdztiesības un iekļaušanas stratēģijām laikposmam pēc 2020. gada (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.)

pieņemta, 2020. g. 4. cet.

2020. g. 4. cet.

2020. g. 4. cet.

38.

Demokrātija

Dezinformācija — kāda tad ir patiesība? / Eiropas demokrātijas rīcības plāns (neleģislatīva un leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 224. un 114. pants, 2020. g. 4. cet.)

2020. g. 2. cet./4. cet.

39.

Eiropas nākotne

Konferences par Eiropas nākotni gatavošana (neleģislatīva, 2020. gada 1. cet.)

pieņemta

40.

Tiesiskums

2020. gada tiesiskuma ziņojums (neleģislatīvs, 2020. g. 3. cet.)

2020. g. 3. cet.

41.

Pamattiesības

Jauna stratēģija Pamattiesību hartas īstenošanai (neleģislatīva, 2020. g. 4. cet.); 
ES stratēģija attiecībā uz noziegumos cietušo tiesībām (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.);

Ziņojums par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) piemērošanu (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.); 
Attiecīgo Savienības tiesībaizsardzības noteikumu saskaņošana attiecībā uz datu aizsardzību (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)

2020. g. 4. cet.

2020. g. 2. cet.

2020. g. 2. cet.

2020. g. 2. cet.

42.

Labāks tiesiskais regulējums

Paziņojums par labāku tiesisko regulējumu (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)

2020. g. 4. cet.

43.

Nākotnes plānošana

2020. gada nākotnes plānošanas ziņojums (neleģislatīva, 2020. g. 2. cet.)

2020. g. 3. cet.



II pielikums. REFIT iniciatīvas 3

Nr.

Nosaukums

Vienkāršošanas mērķis / potenciāls (īss skaidrojums par pārskatīšanas REFIT mērķi un par novērtējumu un atbilstības pārbaužu vienkāršošanas potenciālu)

Eiropas zaļais kurss

1.

ES tirdzniecības standartu (ietverti Vienotās tirgu kopīgās organizācijas (TKO) regulā, “brokastu direktīvās” un TKO sekundārajos tiesību aktos) novērtējums

Tirdzniecības standartu novērtēšana palīdzēs novērtēt saskaņotību starp dažādiem tiesību aktiem, kā arī apzināt vienkāršošanas iespējas. Balstoties uz novērtējuma rezultātiem, varētu apsvērt nepieciešamību veikt regulējuma izmaiņas saistībā ar tirdzniecības standartiem.

2.

Eiropas Savienībā aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību novērtējums

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo īpatnību garantiju novērtēšana palīdzēs izvērtēt saskaņotību starp dažādiem ES kvalitātes shēmu tiesiskā regulējuma elementiem un ļaus apsvērt vajadzību to uzlabot (modernizācija, vienkāršošana un racionalizēšana). Tās rezultāti varētu būt pamats pārdomām par nepieciešamību veikt regulējuma izmaiņas saistībā ar ES kvalitātes shēmām.

3.

Pamatnostādņu par atsevišķiem valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu pēc 2020. gada pārskatīšana

Dažiem liela elektroenerģijas apjoma patērētājiem dalībvalstis var kompensēt daļu no augstākām elektroenerģijas izmaksām, kas izriet no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas. Šādas kompensācijas mērķis ir līdz minimumam samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku, kurš īstenojas, ja emisiju izmaksas izraisa pārvietošanu no ES uz trešām valstīm bez salīdzināmiem ierobežojumiem. Spēkā esošie noteikumi, kas ļauj saņemt kompensāciju, tiks pārskatīti, lai nodrošinātu, ka tie tiek pielāgoti jaunajai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam. (neleģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, 2020. g. 4. cet.)

4.

Eiropas enerģētikas tīklu (TEN-E) regulas pārskatīšana

Šī iniciatīva nodrošinās, ka TEN-E regula pilnībā atbilst Eiropas zaļā kursa un Savienības ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem, vienlaikus veicinot nozaru un tirgus integrāciju, piegādes drošību un konkurenci. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 170.–171. pants, 2020. g. 4. cet.)

5.

Direktīvas 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (ROHS) novērtējums

Izvērtējot ROHS direktīvu, tiks novērtēta tās efektivitāte un lietderība attiecībā uz procedūru, ar ko pieņem vielu ierobežojumus un piešķir atbrīvojumus no ierobežojumiem. Tiks izvērtēta arī tās saskaņotība un atbilstība citiem ES tiesību aktiem, īpaši ņemot vērā REACH un Ekodizaina direktīvas novērtējumu.

6.

Direktīvas 2000/53/ES par nolietotiem transportlīdzekļiem (ELV) novērtējums

Izvērtējot ELV direktīvu, tiks novērtēta tās efektivitāte, lietderība, saskaņotība ar citiem tiesību aktiem un atbilstība, ņemot vērā plašākus politikas mērķus tādās jomās kā aprites ekonomika, plastmasa, resursu efektivitāte, izejvielas u. c.

7.

Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (IED) novērtējums

Izvērtējot IED direktīvu, tiks novērtēta tās efektivitāte, lietderība, ES pievienotā vērtība, saskaņotība ar citiem tiesību aktiem un piemērotība cīņai ar svarīgiem (agro)rūpnieciskiem gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma avotiem.

8.

ES noteikumu pret nelikumīgu mežizstrādi atbilstības pārbaude (ES Kokmateriālu regula, Regula (ES) Nr. 995/2010 un ES FLEGT Regula (EK) Nr. 2173/200)

Atbilstības pārbaudē tiks izvērtēta abu regulu efektivitāte, lietderība, saskaņotība, atbilstība un ES pievienotā vērtība cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi visā pasaulē. Atbilstības pārbaudē gūtā pieredze būs noderīga, lai novērtētu pieprasījuma puses pasākumus attiecībā uz citām precēm.

9.

ES Bateriju direktīvas pārskatīšana

Kā secināts Bateriju direktīvas novērtējuma/īstenošanas ziņojumos, pārskatīšana būtu jāveic ar mērķi labāk ņemt vērā apriti, uzlabot ilgtspēju un iet kopsolī ar tehnoloģiju attīstību. Tas ir paredzēts arī stratēģiskajā rīcības plānā par baterijām. Ņemot vērā secinājumus ziņojumos par šo direktīvu, ar šo iniciatīvu direktīva tiks grozīta vai tiks sagatavots priekšlikums jaunai regulai, ar ko direktīvu atcels, īpaši lai iestrādātu ekspluatācijas laika beigu un ilgtspējas prasības. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums; 2020. g. 4. cet.)

10.

Atbilstības pārbaude attiecīgajiem ES tiesību aktiem par endokrīnajiem disruptoriem

Endokrīnie disruptori ir vielas, kas maina endokrīnās (hormonu) sistēmas darbību un negatīvi ietekmē cilvēku vai dzīvnieku veselību. Šīs vielas reglamentē dažādi ES tiesību akti. Atbilstības pārbaudē tiks novērtēts, vai ar šiem tiesību aktiem tiek sasniegts vispārējais mērķis aizsargāt cilvēku veselību un vidi. Tajā tiks izvērtēta ES tiesību aktu saskaņotība, efektivitāte, lietderība, atbilstība un ES pievienotā vērtība, liekot uzsvaru uz ķīmisko vielu acquis saskaņotību.

11.

Tirdzniecības standartu regulas, kas piemērojama zvejas un akvakultūras produktiem ES, pārskatīšana*

Šī pārskatīšana vienkāršos juridisko struktūru: viena (ES) regula aizstās trīs regulas, kas pašlaik attiecas arī uz akvakultūras produktiem, pārredzamību un patērētāju informēšanu. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 43. pants, kopējā zivsaimniecības politika, 2021. g. 1. cet.)

12.

Regulas (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem novērtējums 
(Dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora regula)

Dzelzceļa kravu pārvadājumu palielināšana ir svarīgs ES politikas elements CO2 emisiju samazināšanai transporta nozarē, taču tā saskaras ar grūtībām. Dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora regulas mērķis ir uzlabot sadarbību un koordināciju vairākos koridoros, kam ir īpašs starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstības potenciāls. 
Regula (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem stājās spēkā 2010. gadā; tika izveidoti deviņi dzelzceļa kravu pārvadājumu koridori, bet vēlāk pievienoti vēl divi. Šā novērtējuma mērķis ir sniegt pilnīgu pārskatu par regulas īstenošanu, kā arī tās ietekmes novērtējumu. Tas noderēs, lai noteiktu, kāda turpmāka rīcība ES līmenī ir vajadzīga, lai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumus.

13.

Direktīvas 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu novērtējums

Šajā novērtējumā citstarp tiks aplūkotas ar direktīvu gūtās sekmes atkarības samazināšanā no pesticīdiem un zema riska un neķīmisku pesticīdu alternatīvu izmantošanas veicināšanā. Tiks apsvērts arī vienkāršošanas potenciāls, piemēram, attiecībā uz pesticīdu lietošanas iekārtu inspicēšanas noteikumiem un jauniem oficiālās kontroles noteikumiem.

14.

ES dzīvnieku labturības stratēģijas (2012–2015) novērtējums

Šajā novērtējumā tiks noskaidrots, cik lielā mērā ES dzīvnieku labturības stratēģija ir palīdzējusi vienkāršot ES dzīvnieku labturības regulējumu un kādas vēl ir vienkāršošanas iespējas, ņemot vērā vajadzību attīstību šajā jomā.

15.

Novērtējums par augu aizsardzības līdzekļu atļaušanu un maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem 4

Šis novērtējums aptver Regulas (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļiem un Regulas (EK) Nr. 396/2005 par maksimāli pieļaujamajiem atlieku līmeņiem īstenošanu un darbību visās dalībvalstīs kopš to piemērošanas attiecīgi 2011. gada jūnijā un 2008. gada septembrī. Tajā ierosinātas iespējas uzlabot regulu īstenošanu, lai vienkāršotu vai stiprinātu pašreizējo tiesisko regulējumu, piemēram, lai novērstu kavējumus un palielinātu pārredzamību, uzlabotu atļauju piešķiršanas zonālo sistēmu un atļauju savstarpēju atzīšanu, veicinātu ilgtspējīgu augu aizsardzību, zema riska risinājumus un efektīvu riska mazināšanu, kā arī palielinātu saskaņotību un konsekvenci starp šīm regulām un citiem ES tiesību aktiem.

Novērtējumā aplūkoti arī jautājumi, kas izvirzīti  REFIT platformas atzinumā XI.10.a par daudzkārt lietojamām / dažādas izcelsmes vielām (hlorātu), kas pieņemts 2017. g. 7. jūnijā, un  REFIT platformas atzinumā XI.22.a par augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju, kas pieņemts 2019. g. 14. martā

16.

Novērtējums par Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem attiecībā uz uzturvielu aprakstiem un veselīguma norādēm par augiem un to preparātiem un par vispārējo tiesisko regulējumu to izmantošanai pārtikas produktos4

Šajā novērtējumā aplūkots  REFIT platformas atzinumā XI.11.a-b  izvirzītais jautājums par uzturvielu aprakstu izstrādi. Novērtējumā tika izvērtēta pašreizējās situācijas ietekme (ja uzturvielu aprakstu ES līmenī nav). Tajā pētīts, vai uzturvielu apraksti joprojām atbilst to mērķim, ir pamatoti un piemēroti Norāžu regulas mērķu sasniegšanai. Šā novērtējuma rezultāti arī tiek gaidīti, lai risinātu jautājumus, kurus saistībā ar tradicionāli lietotu augu izcelsmes zāļu direktīvu izvirzījuši uzņēmumi un kuri iekļauti  REFIT platformas atzinumā XI.6.a-b .

17.

Pārtikas kontaktmateriālu novērtējums

Šajā novērtējumā tiek pētīti visi aspekti spēkā esošajos ES tiesību aktos par pārtikas kontaktmateriāliem, tostarp tās atbilstības deklarācijas efektivitāte, kura pašlaik ir nepieciešama konkrētiem pasākumiem ES līmenī. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija apsvērs, vai ES līmenī ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, pie reizes izskatot arī dažādus citus jautājumus, piemēram, jautājumu, kas izvirzīts  REFIT platformas atzinumā XI.1a , kurā ieteikta kopīga Eiropas prasība par atbilstības deklarāciju attiecībā uz visu veidu pārtikas kontaktmateriāliem.

18.

Direktīvas 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem novērtējums

Upju informācijas pakalpojumos (RIS) izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai veicinātu iekšējo ūdensceļu transporta drošību, efektivitāti un nekaitīgumu videi. RIS direktīva paredz minimālās prasības un tehniskās specifikācijas RIS sniegšanai un īstenošanai, lai nodrošinātu RIS sistēmu saskaņošanu, savstarpēju izmantojamību un pārrobežu savietojamību dalībvalstu RIS sistēmām IV un augstākas klases ūdensceļos. Novērtējumā aplūkota direktīvas īstenošana un nozares nesenā organizatoriskā un tehnoloģiskā attīstība, īpaši digitālo tehnoloģiju jomā. Tajā novērtēti arī iespējamie vienkāršojumi procesā, ar kura palīdzību tiek plānoti direktīvā paredzēto tehnisko specifikāciju atjauninājumi.

Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

19.

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (eIDAS regula) piemērošanu

Kā noteikts regulas 49. pantā, Komisija līdz 2020. gada 1. jūlijam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas (ES) Nr. 910/2014 piemērošanu. Ziņojumā tiks izvērtēts, cik lielā mērā eIDAS sistēma joprojām atbilst paredzētajam mērķim un nodrošina iecerēto, vai tai ir plānotie rezultāti un ietekme un tajā var noteikt iespējamās turpmākās darbības regulatīvās darbības uzlabošanai. Komisija veiks novērtējumu saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm, t. sk. publisku un mērķtiecīgu apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

20.

Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas (Direktīva 2014/61/ES) pārskatīšana

Pārskatīšanas mērķis ir samazināt nevajadzīgu un dārgu administratīvo slogu, kas var būtiski traucēt tīkla izvēršanu un to aizkavēt. Pašreizējo likumdošanas aktu ir iecerēts tālāk uzlabot, vienkāršojot atļaujas un procedūras vai atvieglinot inženiertehniskos darbus, sekmīgāk koordinējot tos ar citas infrastruktūras (ceļu, energoinfrastruktūras utt.) iekārtošanu. Tā var būt vērtīga izdevība ar jauniem tiesību aktiem mazināt kopējo administratīvo slogu visā nozarē.

21.

Regulas par iekšējo tirgu un pārrobežu e-komerciju (ģeogrāfiskās bloķēšanas) pārskatīšana

Komisija ziņos Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas izvērtējumu. Komisija ņems vērā regulas vispārējo ietekmi uz iekšējo tirgu un pārrobežu e-komerciju, tostarp īpaši iespējamo papildu administratīvo un finansiālo slogu tirgotājiem, kurš izriet no atšķirīgiem piemērojamiem reglamentējošiem patērētāju līgumtiesību režīmiem.

22.

Ieteikuma par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (2011/711/ES) pārskatīšana*

Patlaban notiekošajā novērtējumā tiek izvērtēts viens no galvenajiem politikas instrumentiem, kas attiecas uz kultūras mantojuma materiālu digitalizāciju, piekļuves nodrošināšanu tiešsaistē un digitālu saglabāšanu, ar mērķi apkopot ieinteresēto personu viedokļus par iespējamu tā atjaunināšanu, lai labāk atspoguļotu mūsdienu sabiedrības vajadzības šajā jomā un palielinātu Eiropas kultūras mantojuma potenciālu iedzīvotāju labā. Pārskatot šos aspektus, tiks ņemtas vērā pašreizējās tehnoloģiju tendences un nozares vajadzības.

23.

2012. gada valsts atbalsta modernizācijas paketes, dzelzceļa pamatnostādņu un īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanas atbilstības pārbaude

Valsts atbalsta modernizācijas rezultātā pašlaik 96 % no jaunajiem īstenotajiem atbalsta pasākumiem ir valsts iestāžu pārziņā. Tas ļauj dalībvalstīm ātrāk veikt īstenošanu, savukārt valsts atbalsta kontrole var vairāk “koncentrēties uz svarīgām lietām un nepievērst tik lielu uzmanību sīkumiem”. Pašlaik notiekošās atbilstības pārbaudes mērķis citstarp ir novērtēt, cik lielā mērā pašreizējais režīms ir palīdzējis samazināt administratīvo slogu un vai pastāv turpmākas iespējas racionalizēt un vienkāršot valsts atbalsta noteikumus.

24.

Vertikālā grupu atbrīvojuma regulas novērtējums

Pašlaik notiekošās Vertikālā grupu atbrīvojuma regulas un Pamatnostādņu vertikālo ierobežojumu jomā izvērtēšanas mērķis it īpaši ir novērtēt, cik lielā mērā pašreizējais režīms ir sasniedzis savu mērķi un nodrošina drošības zonu vertikāliem nolīgumiem, kas kopumā uzlabo efektivitāti, tādējādi radot juridisko noteiktību un samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas ieinteresētajām personām. Tas ietver to jomu noteikšanu, kurās pašreizējais režīms varētu pienācīgi neatspoguļot jaunas tirgus norises, kā arī iespējamās nepilnības, kas, iespējams, ir izraisījušas juridisko nenoteiktību, pretrunas vertikālo noteikumu izpildē dažādās ES dalībvalstīs un tādējādi palielinājušas atbilstības nodrošināšanas izmaksas ieinteresētajām personām.

25.

ES apvienošanās kontroles procesuālo un jurisdikcijas aspektu novērtējums

Pašreizējā novērtējumā galvenā uzmanība tiek pievērsta vienkāršošanai un, kur nepieciešams, birokrātijas samazināšanai, lietu nodošanas sistēmas racionalizēšanai un citiem tehniska rakstura uzlabojumiem. Turklāt, ņemot vērā nesenās debates par to, cik efektīvas ir ES Apvienošanās regulā noteiktās jurisdikcijas robežvērtības, kuru pamatā ir tikai apgrozījums, novērtējuma mērķis ir arī saprast, vai tās ļauj aptvert visus darījumus, kuri, iespējams, var ietekmēt iekšējo tirgu.

26.

Mērķtiecīgi Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas grozījumi attiecībā uz ES finansējuma programmām

Komisijas nolūks ir mērķtiecīgi grozīt Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu, lai tā atbilstu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai. Priekšlikums nodrošinās, ka valsts finansējumu no dalībvalstu līdzekļiem vai no ESI fondiem, ko pārvalda valsts līmenī, un no centralizēti pārvaldītiem ES fondiem var efektīvi apvienot šādās jomās: finanšu produkti, kurus atbalsta no fonda InvestEU; pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti ar izcilības zīmogu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, kā arī līdzfinansēti projekti un komandsadarbība pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” ietvaros; Eiropas teritoriālās sadarbības projekti. (2020. g. 3. cet.)

27.

Konsorciju grupu atbrīvojuma regula (atbrīvojums no LESD 101. panta attiecībā uz dažu veidu sadarbības nolīgumiem starp konteineru kuģniecības operatoriem) 5

Pašreizējās Konsorciju grupu atbrīvojuma regulas pagarināšana vēl uz četriem gadiem arī turpmāk vienkāršos analīzi par konsorciju atbilstību konkurences noteikumiem, ierobežos atkarību no ārējām konsultācijām un samazinās juridiskās izmaksas.

28.

Zemsprieguma direktīvas 2014/35/ES novērtējums

Zemsprieguma direktīva nodrošina, ka elektroiekārtas noteiktās sprieguma robežās nodrošina augstu aizsardzības līmeni Eiropas iedzīvotājiem un saistībā ar tām tiek pilnībā izmantotas vienotā tirgus sniegtās priekšrocības. To piemēro kopš 2016. gada 20. aprīļa. Šis novērtējums tiek veikts, lai noteiktu, vai direktīva atbilst paredzētajam mērķim efektivitātes, lietderības, atbilstības, saskaņotības un ES pievienotās vērtības ziņā. Pamatojoties uz secinājumiem par direktīvas izpildi, Komisija izvērtēs nepieciešamos pasākumus tās izpildes uzlabošanai.

29.

Pasta pakalpojumu direktīvas 97/67/EK novērtējums*

Pasta nozarē notiek būtiskas pārmaiņas digitalizācijas dēļ. Pasta pakalpojumu direktīva (97/67/EK) tika pieņemta 1997. gadā un pārskatīta 2002. un 2008. gadā. Ziņojumam par direktīvas piemērošanu tiks pievienots novērtējums, lai noteiktu, vai direktīva joprojām kalpo paredzētajam mērķim un atbilst nākotnes prasībām.

30.

“MVU definīcijas” novērtējums

Šī iniciatīva attiecas uz Komisijas Ieteikumu par mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju (2003/361/EK). Tajā izklāstīti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai uzņēmums ir MVU (t. i., darbinieku skaits, apgrozījums/bilances kopsumma un neatkarība), un to piemēro kopš 2005. gada 1. janvāra, kad tas aizstāja Ieteikumu 96/280/EK. Tā kā uz šo ieteikumu atsaucas vairāk nekā 100 ES tiesību aktu, kas aptver plašu ES politikas jomu klāstu, piemēram, valsts atbalstu, uz jaunu tiesību aktu, kas nāks esošā vietā, būs jāattiecina arī šīs atsauces.

31.

Mašīnu direktīvas 2006/42/EK pārskatīšana*

Iniciatīvas mērķi ir šādi:  
i) novērst riskus, kas izriet no jaunajām tehnoloģijām, vienlaikus netraucējot tehnikas attīstību; 
ii) vienkāršot dokumentācijas prasības, atļaujot digitālus formātus, un tādējādi samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, kā arī radīt papildu pozitīvu ietekmi uz vides izmaksām; 
iii) uzlabot dažu galveno jēdzienu un definīciju juridisko skaidrību pašreizējā direktīvas tekstā; 
iv) nodrošināt saskaņotību ar citām direktīvām un regulām attiecībā uz ražojumiem un uzlabot tiesību aktu izpildi, saskaņojot tos ar jauno tiesisko regulējumu; 
v) samazināt transponēšanas izmaksas, direktīvu pārveidojot par regulu. 
(leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2021. g. 1. cet.)

32.

ES tiesību aktu par dizainparaugu aizsardzību novērtējums

Novērtējuma nolūks ir analizēt, cik lielā mērā spēkā esošie ES tiesību akti par dizainparaugu aizsardzību ir sasnieguši savus mērķus efektivitātes, lietderības, atbilstības, saskaņotības un ES pievienotās vērtības ziņā, un tajā skaidri jānorāda, vai minētie tiesību akti joprojām uzskatāmi par piemērotiem iecerētajam mērķim. Novērtējumā jāapzina iespējas racionalizēt reģistrācijas procedūras, lai atvieglotu dizainparaugu vienkāršas aizsardzības ieviešanu ES, potenciāli samazinot izmaksas un administratīvo slogu par labu uzņēmumiem, dizaineriem un MVU.

33.

Direktīvas par vadītāju apliecībām 2006/126/EK novērtējums*

Ex-post novērtējumā tiks noteikts, vai direktīva ir uzlabojusi ceļu satiksmes drošību, atvieglojusi brīvu pārvietošanos un samazinājusi krāpšanās iespēju. Tajā tiks aplūkots arī tehniskais progress, piemēram, attiecībā uz transportlīdzekļiem un digitalizāciju (digitālās licences).

Ekonomika cilvēku labā

34.

Vienoti noapaļošanas noteikumi (Turpmākie pasākumi ziņojumam par jaunākajām norisēm saistībā ar euro monētām COM (2018) 787 final/2)*

Novērtējums par viena un divu euro centu monētu izmantošanu un iespēju ieviest kopējus noapaļošanas noteikumus. Iespējamais priekšlikums ieviestu kopējus noapaļošanas noteikumus, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar viena un divu euro centu monētu izmantošanu (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 133. pants, 2021. g. 4. cet.).

35.

Atbilstības pārbaude attiecībā uz uzņēmumu sniegtajiem publiskajiem pārskatiem

Šīs atbilstības pārbaudes mērķis ir novērtēt, vai ES tiesību akti par uzņēmumu regulāru un publisku pārskatu iesniegšanu joprojām atbilst ieinteresēto personu vajadzībai pēc informācijas par uzņēmumu darbību, tās rezultātiem, riskiem un ietekmi.

36.

Narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības tiesību aktu novērtēšana

Regula (EK) Nr. 273/2004 un Regula (EK) Nr. 111/2005 par narkotisko vielu prekursoriem tiks izvērtētas, ņemot vērā to mērķi, proti, izveidot narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības uzraudzības un kontroles sistēmu, lai novērstu to novirzīšanu no legālās piegādes ķēdes nelegālajā narkotisko vielu ražošanā. Papildus abām minētajām regulām izvērtēšana aptvers arī saistītos aktus — Deleģēto regulu (ES) 2015/1011 un Īstenošanas regulu (ES) 2015/1013.

37.

Regulas par savstarpēju palīdzību muitas lietās 515/97 novērtējums*

Regula (EK) Nr. 515/97 nodrošina ES tiesību aktu muitas jomā pareizu piemērošanu. Kopš Regulas (EK) Nr. 515/97 pārskatīšanas 2015. gadā ir novērotas jaunas tendences (piemēram, jauns datu aizsardzības režīms, jauni krāpšanas riski). Novērtējumā tiks izvērtēta Regulas (EK) Nr. 515/97 vispārējā darbība, izmantojot arī mērķtiecīgu apspriešanos.

Spēcīgāka Eiropa pasaulē

38.

Sešu ES asociācijas nolīgumu ar EUROMED valstīm (Tunisiju, Maroku, Ēģipti, Jordāniju, Alžīriju un Libānu) tirdzniecības pīlāra novērtējums*

Šajā novērtējumā varētu apzināt iespējas racionalizēt procedūras, potenciāli samazinot izmaksas un administratīvo slogu, un vienkāršot procesus. Turklāt šos iespējamos ieguvumus varētu izmantot turpmākās sarunās par šo nolīgumu vai sarunās par nolīgumiem ar citām valstīm.

39.

ES un CARIFORUM ekonomisko partnerattiecību nolīguma īstenošanas novērtējums*

Šajā novērtējumā varētu apzināt iespējas racionalizēt procedūras, potenciāli samazinot izmaksas un administratīvo slogu, un vienkāršot procesus. Turklāt šos iespējamos ieguvumus varētu izmantot turpmākās sarunās par šo nolīgumu vai sarunās par nolīgumiem ar citām valstīm.

40.

Tādu preču, kuras var izmantot spīdzināšanā, tirdzniecības izskaušana

Regulas (ES) Nr. 2019/125 (“Spīdzināšanas izskaušanas regula”) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai, pārskatīšana. 

Saskaņā ar Spīdzināšanas izskaušanas regulas 32. pantu Komisija pārskata šīs regulas īstenošanu līdz 2020. gada 31. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados. Pamatojoties uz pārskata ziņojumu, kas jāpieņem līdz 2020. gada jūlijam, Komisija lems par to, vai būtu jāierosina regulas grozījumi. Neskarot pārskatīšanas rezultātus un nodrošinot, ka uz attiecīgajām precēm joprojām attiecas efektīvi ierobežojumi, varētu apsvērt vienkāršošanas iespējas, piemēram, attiecībā uz ziņošanas prasībām vai informācijas apmaiņu.

Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa

41.

Regulas (EK) Nr. 1901/2006 par pediatrijā lietojamām zālēm un Regulas (EK) Nr. 141/2000 par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai izvērtēšana

Šis novērtējums dos svarīgu ieguldījumu ES farmācijas nākotnes stratēģijā. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, novērtējumā tiks izvērtētas reti sastopamu slimību ārstēšanai paredzēto un pediatrijā lietojamo zāļu regulu stiprās un vājās puses gan atsevišķi, gan kopā. Novērtējumā citstarp tiks pievērsta uzmanība zālēm, kas paredzētas neapmierinātām medicīniskām vajadzībām, un tam, kā ir izmantoti spēkā esošajos tiesību aktos paredzētie stimuli.

Jauns impulss Eiropas demokrātijai

42.

Komisijas priekšlikums pārskatīt Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem*

Pašreizējā direktīvas novērtējumā galvenā uzmanība tiks pievērsta gūtajām sekmēm, to izmaksām un ieguvumiem. Tas koncentrēsies arī uz to, vai direktīvas sākotnējie mērķi un līdzekļi atbilst pašreizējām vajadzībām, to, kā direktīva darbojas kopā ar citiem tiesību aktiem, kā arī to, vai ES iejaukšanās ir devusi labumu. Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, pārskatīšana nodrošinās patērētāju labāku informēšanu un izpratni par patēriņa kredītiem, ņemot vērā digitalizāciju šādu produktu piedāvāšanā. Tās mērķis būs nodrošināt patērētāju labāku aizsardzību pret bezatbildīgu aizdošanas praksi, īpaši tiešsaistē izplatīto. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2021. g. 2. cet.)

43.

Komisijas priekšlikums pārskatīt Direktīvu 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu*

Pašreizējā novērtējumā tiks izvērtēts, vai ir sasniegti sākotnējie mērķi, kā direktīva darbojas no izmaksu/ieguvumu, sloga samazināšanas un vienkāršošanas viedokļa un kā direktīva darbojas kopā ar citiem tiesību aktiem mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu, patērētāju aizsardzības un datu aizsardzības jomā. Analīzē tiks izvērtēts, vai direktīvas izmantotie līdzekļi atbilst sākotnējām un pašreizējām vajadzībām un tās ES pievienotajai vērtībai. Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, pārskatīšana nodrošinās labāku izpratni par privātpersonām paredzētiem finanšu produktiem, ņemot vērā digitalizāciju šādu produktu piedāvāšanā. Tās mērķis būs nodrošināt patērētāju labāku aizsardzību pret bezatbildīgu aizdošanas praksi, īpaši tiešsaistē izplatīto. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2021. g. 4. cet.)

44.

Direktīvas par produktu vispārēju drošību 2001/95/EK pārskatīšana 
(Regula; juridiskais pamats – LESD 114. pants)*

Ar šo iniciatīvu tiks risināti jauno tehnoloģiju radīto produktu drošības jautājumi; tā pievērsīsies nepieciešamībai pēc konkrētākiem pasākumiem attiecībā uz pārdošanu tiešsaistē; tiks atjaunināts produktu drošības vispārējais tiesiskais regulējums; kā arī, ņemot vērā jauno Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību, tiks novērsta pašreizējā plaisa starp saskaņotiem un nesaskaņotiem produktiem, ciktāl tas attiecas uz tirgus uzraudzību. Pārskatīšana arī uzlabotu produktu atsaukšanas efektivitāti un jaunu produktu drošības risku segumu. Tai būtu jāstiprina dalībvalstu izpildes pilnvaras, īpaši attiecībā uz importa kontroli. (leģislatīva, t. sk. ietekmes novērtējums, LESD 114. pants, 2021. g. 2. cet.)

(1)    Šajā pielikumā Komisija sniedz papildu informāciju, ciktāl tā ir pieejama, par darba programmā iekļautajām iniciatīvām saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu. Šī informācija, kas ir sniegta iekavās pie katras iniciatīvas, ir tikai indikatīva, un sagatavošanas procesā to var grozīt, ņemot vērā ietekmes novērtējuma procesa iznākumu.
(2)    Ja ailē “iniciatīvas” ir norādīti sākotnēji plānotie pieņemšanas datumi, kas ietverti 2020. gada Komisijas darba programmā (pieņemta 2020. gada 29. janvārī), tad šajā ailē ir norādīti pašreizējie, potenciāli pārskatītie plāni. Slīpinājumā norādītais laiks nozīmē izmaiņas, parastais fonts nozīmē, ka sākotnējais laiks nav mainījies.
(3)    Šajā pielikumā uzskaitītas svarīgākās pārskatīšanas, novērtējumi un atbilstības pārbaudes, ko veiks Komisija, tai skaitā vērtēšanas darbs, lai ņemtu vērā REFIT platformas atzinumus. Tie tiks pabeigti līdz 2020. gada beigām, neatkarīgi no tām iniciatīvām, kuras apzīmētas ar zvaigznīti un kuras tiks pabeigtas vēlāk.
(4) Novērtējums tika publicēts 2020. gada 20. maijā.
(5)    Iniciatīva tika pieņemta 2020. gada 24. martā.
Top